savilgt
Lietojuma biežums :
savilgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | savilgstu | savilgstam | savilgu | savilgām | savilgšu | savilgsim |
2. pers. | savilgsti | savilgstat | savilgi | savilgāt | savilgsi | savilgsiet, savilgsit |
3. pers. | savilgst | savilga | savilgs |
Pavēles izteiksme: savilgsti (vsk. 2. pers.), savilgstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: savilgstot (tag.), savilgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: savilgtu
Vajadzības izteiksme: jāsavilgst
Kļūt, parasti ļoti, viscaur, mitram, arī slapjam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Auksta un drusku savilgusi, garnele negaršoja vairs tik labi kā tikko no krāsns.
- Vakarupe gulēja pagalma stūrī pie vecās klēts sabirušajiem mūriem, pār kuriem vīdēja pērļu miglā savilguši tāli lauki.
- – pēc vismaz desmit minūšu ilgas klausīšanās večiņa mierinoši liegā balsī nomurmina, pirmo reizi šovakar samirkšķina acis ( es pamanu, tās ir savilgušas) un iegremdē roku dziļi savas tunikas krokās.
- Mēs uzlasām šos savilgušos papīriņus, bet nespējam paņemt ne simto daļu: viss uzbērums ir nosēts ar šīm raudošām, vaidošām un kliedzošām lapiņām, kuras naktī izkaisa spoku vilcieni, kas ripo uz Austrumiem.
- Viņas bija bālas, savilgušas un saraudātām acīm, bet, ieraugot savā vidū Sirli, viņu sejas atkal iemirdzējās un viņas griezās un riņķoja ap Sirli, dažkārt viņai maigi iekniebdamas un paraustīdamas aiz kleitas malas, nepārtraukti un visas reizē tērgavodamas.