savs
Lietojuma biežums :
savs vīriešu dzimtes piederības vietniekvārds
Locīšana
sava sieviešu dzimtes piederības vietniekvārds
Locīšana
1.Tāds, kas pieder, piemīt runātājam, uzrunātajai vai pieminētajai personai, ir daļa no tās.
1.1.Tāds, kas ir saistīts ar runātāju, uzrunāto vai pieminēto personu, tāds, kas attiecas uz šo personu; tāds, kas izriet no runātāja, uzrunātās vai pieminētās personas.
1.2.Tāds, kas ir (kā, piemēram, priekšmeta, parādības) daļa, sastāvdaļa; tāds, kas ir cieši saistīts (ar kādu priekšmetu, parādību).
1.3.partikulas nozīmē Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par piederību kam, saistību ar ko.
2.Tāds, kas ir raksturīgs tikai noteiktai personai, noteiktam priekšmetam, parādībai, veido tās iezīmes, īpatnības; arī savdabīgs.
Stabili vārdu savienojumiPa savam.
3.Tāds, kas kādā secībā ir paredzēts, piemērots, pienākas (kādam, kam); atbilstošs, attiecīgs.
3.1.lietvārda nozīmē; formā: vīriešu dzimte Tas, kas attiecas (uz kādu, uz ko), ir paredzēts, piemērots (kādam, kam).
4.Tāds, ar ko kāds ir saistīts tuvās attiecībās, attieksmēs (pēc kopējas nodarbošanās, pārliecības u. tml.); tāds, kas atbilst kādam (piemēram, pēc rakstura, personības īpašībām).
5.Norāda uz (kā) aptuvenību, norāda, ka minētais (skaits, daudzums) ir aptuvens; kāds6.
5.1.Norāda uz lietvārdā minētā priekšmeta, parādības ierobežojumu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri