saķēpāt | Tēzaurs

saķēpāt

Lietojuma biežums :

saķēpāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs

Locīšana

1.Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt, parasti pilnīgi.

1.1.Notraipīt, parasti ļoti.

2.apvidvārds Sabojāt.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri