sašķelt
Lietojuma biežums :
sašķelt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Šķeļot sadalīt, sasmalcināt.
2.Sadalīt4.
3.Sadalīt (teritoriju) vairākās daļās.
3.1.Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, tautā, kolektīvā) zūd vienotība, vēlamās saiknes.
3.2.Sadalīt (ko) sīkākās, atšķirīgās daļās, vienībās u. tml.; panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti pilnīgi, zūd vienotība, saiknes starp sastāvdaļām, elementiem.
3.3.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē psihes, rakstura, personības vienotību; panākt, būt par cēloni, ka kādam zūd (psihes, rakstura, personības) vienotība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri