semikols
Lietojuma biežums :
semikols vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
Pieturzīme ( ; ), ko galvenokārt lieto, lai krasāk nošķirtu atsevišķas komplicēta salikta teikuma daļas, retāk — lielā mērā patstāvīgus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai lielākas vienlīdzīgu teikuma locekļu kopas; ar semikolu nodala arī garākas uzskaitījuma vienības.
Saistītās nozīmes
Avoti: LLVV, VsV
Korpusa piemēri