senlatviete
Lietojuma biežums :
senlatviete sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | senlatviete | senlatvietes |
| Ģen. | senlatvietes | senlatviešu |
| Dat. | senlatvietei | senlatvietēm |
| Akuz. | senlatvieti | senlatvietes |
| Lok. | senlatvietē | senlatvietēs |
Avoti: LV87
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kursas meitene mantojumā saņēmusi tik intīmu tuvumu dabai, ka viņas modernajās vārsmās skan cauri gan senlatvietes dainošana, gan lauku meitenes dzīves prieks.
- Šī meitene savā intelektuālajā dzimtenes mantojumā ietvērusi tik intīmu tuvumu dabai, ka viņas itin modernajās vārsmās cauri skan gan senlatvietes dainošana, gan nesamaitātās lauku meitenes dzīves prieks.
- Daudzās citās vietās ne vārdos, bet izjūtās sastopam to senlatvietes tēlu, kuru it kā zemapziņā pazīstam kā mīļu un draudzīgu, gaišas vitalitātes pilnu, drošu un stipru latviešu sievu.
- ( 14) Šī meitene savā intelektuālajā dzimtenes mantojumā ietvērusi tik intīmu tuvumu dabai, ka viņas itin modernajās vārsmās cauri skan gan senlatvietes dainošana, gan nesamaitātās lauku meitenes dzīves prieks.
- Kursas meitenei Manhetenā nav ārēju senlatvietes pazīmju, ne vainaga, ne Nameja gredzena; tomēr viņai ir divas domas, divas īstenības, no kurām viņa nevar un negrib atraisīties ( 9).