silentium
Lietojuma biežums :
silentium vārds svešvalodā; latīņu
Klusēšana; klusums, miers, studentu sanāksmēs parasts uzmanības aizrādījums.
Avoti: LLL, KV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vanessa Meja ir novecojis un nenopietns piemērs, taču jau tuvāk revolūcijai šodien atrodas citi, piemēram, augstāko kvalitāti sasniegušās no neskaitāmajām simfo vai operas metāla grupām ( “ Nightwish”, “ Silentium”, u.
- un viņam sāka aptrūkties pacietības: ak Kungs, mana kundze, kas gan ar jums notiek, jūs zaudējat prātu, kāds velns jūs apsēdis, varbūt sarijāties sava tēva spāņu mušiņu pulveri; kungs, par mana tēva piemiņu vai nu labu, vai neko, viņš bija dižens vīrs, nevis salašņu izklaidētājs pilsētas laukumos vai suns, kas vaukšķ pie Paca zābaka stulma; un tad Bironts neizturēja: jā, visu cieņu, Norvaiša bija tas diženais, kā gan citādi – bailīgi klusēja izšķirošajā mirklī, nevis cēla dienasgaismā Radvilas uzticētos pierādījumus, klusēja un visu mūžu glabāja to nolādēto zelta pulksteni, un tieši tādu gļēvuļu un viņu klusēšanas dēļ mēs tagad esam nonākuši pie Sapiegu patvaļas; silentium est aureum, klusēšana esot zelts?
- Un tad gandrīz reizē, līdz ar pavasari, tikai ar dažu dienu starpību pienāca divas vēstules, un neviena no tām nebija tiesas pavēste, kas beidzot būtu viņus panākusi: viena bija no viņas brāļa Kazimiera, izsūtīta no Gdaņskas tikai pirms dažām dienām, bet otra – no Bironta bijušā profesora, godātā Ļauksmina kunga, datēta gandrīz pirms diviem mēnešiem Viļņā, un šī pēdējā pat nebija īsta vēstule, bet vesels sainītis, ievīstīts melnā vaskadrānā un aizzīmogots ar sarkanu laku, bet iekšā bija tikai īsa zīmīte, kurā bija teikts – ja šis sūtījums sasniedzot Jonu Kirdēju Bironta kungu, tas nozīmējot, ka profesors vairs neesot starp dzīvajiem, tāpat bija izteikts lūgums noskaitīt kādu lūgšanu par profesora dvēseli, un vēl sainītī bija visparastākais Svēto Rakstu sējumiņš, un, tikai kad to atšķīra, izrādījās, ka vidū starp lappusēm ir izgriezts tukšums, bet šajā slēptuvē ievietots profesora mantojums – glīts franču zelta pulkstenis ar savādu devīzi, kas nebūt nepiestāvēja daiļrunīgam retorikas zinātājam: Silentium est aureum, un bez jebkādiem paskaidrojumiem.
- Un Jons Kirdējus pārsteidzoši ātri viņu saprata, jo bija gana apķērīgs, un arī paskatījās uz sienu, pie kuras karājās kāda flāma ne īpaši talantīgi uzmālēta, diezgan piedauzīga glezna no pagānisko romiešu vēstures, kurā viscaur sodrējains Marss turēja aiz krūtsgala apaļīgu Veneru, un Jons Motiejus aizmiedza acis, jo tikai tā varēja apstiprināt, un, kad Jons Kirdējus pārjautāja, vai viņš domājis gleznu, atkal aizvēra acis, un tad Jons Kirdējus, viņu sapratis, satvēra gleznu aiz ietvara un nemaz neizbrīnījies otrā pusē kaut ko samanījis, un, aizbāzis garām roku, viņš izvilka ārā nelielu sudraba lādīti, vien divu plaukstu izmērā, un, ar kārtējo acu samirkšķināšanu saņēmis atļauju, lādīti atvēra un atrada tajā tikai žūksnīti salocītu papīru un zelta pulksteni, kas bija brīnumaini līdzīgs tam, kuru lietoja godājamais profesors Ļauksmins, un pulksteņa vāciņā latīniski bija iegravēts Silentium est aureum, un Jons Kirdējus, šo sentenci izlasījis, teica Jonam Motiejum: Es gan neesmu par to pārliecināts, domāju, ka vienmēr šī patiesība nav spēkā," un vīratēvs viņam domās atbildēja, ka viņš arī par to neesot pārliecināts.
- , Zaglis - krāsnesis Zaglim - fuksim ierādīja amatu, pēc pirmās veiksmes viņi sev iegrieza pirkstos ar alpaka korejiešu nazi, savienoja savas asinis un klusu viens otram pateica kaut kur dzirdētu skaistu vārdu - silentium, Ārsts sēdēja stikla būrī, bet slimnieki aprakstīja savas vainas ar tievām otiņām un spilgtām krāsām - līdzēt nevienam tāpat vairs nevarēja, bet vismaz tas izskatījās skaisti, Mākslinieks neizcēlās, jo zīmēja taču gandrīz visi....