sirds
Lietojuma biežums :
sirds sieviešu dzimtes 6. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sirds | sirdis |
| Ģen. | sirds | siržu |
| Dat. | sirdij | sirdīm |
| Akuz. | sirdi | sirdis |
| Lok. | sirdī | sirdīs |
širds sieviešu dzimtes 6. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | širds | širdis |
| Ģen. | širds | širžu |
| Dat. | širdij | širdīm |
| Akuz. | širdi | širdis |
| Lok. | širdī | širdīs |
1.Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību izraisa asins plūsmu pa asinsvadiem.
PiemēriViņš atklāja, ka premjeram esot problēmas ar sirdi.
Piemēri
- Viņš atklāja, ka premjeram esot problēmas ar sirdi.
- Piemēram, sirds operācija pati par sevi ir tikai daļa no ārstēšanas.
- Sirds muskuļi tika sagriezti mazos (1- 2 cm) gabalos un ievietoti 1000 ml stikla vārglāzē.
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
Holonīmi
organisms1.1 — Dzīvas būtnes, dzīva ķermeņa fiziskā un psihofiziskā uzbūve.
Hiperonīmi
orgāns1 — Organisma daļa ar noteiktu uzbūvi un noteiktām, specifiskām funkcijām.
Stabili vārdu savienojumiSirds beidz (arī stāj, rimst u. tml.) pukstēt.
Stabili vārdu savienojumi
- Sirds beidz (arī stāj, rimst u. tml.) pukstēt poētiska stilistiskā nokrāsa, idioma — saka, ja cilvēks mirst.
- Sirds grūdiens vārdkoptermins; joma: fizioloģija — sirds pieskaršanās krūšu kurvja sienai saraušanās momentā.
- Sirds līdzeklis kolokācija — preparāts, zāles, ar ko ārstē sirds slimības; sirdslīdzeklis.
- Sirds masāža vārdkoptermins — atdzīvināšanas metode, kad apstājusies sirdsdarbība, - ritmiski uzspiedieni uz krūškurvja apakšējās daļas parastā sirds ritmā - 1 reizi sekundē.
- Sirds palecas frazēma — saka, ja sirds strauji, spēcīgi iepukstas.
- Sirds pamatne vārdkoptermins — sirds augšdaļa, no kuras atiet asinsvadi.
- Sirds pilieni vārdkoptermins — sirdslīdzeklis, kura devu nosaka pilienu veidā; sirdspilieni.
- Sirds sit (arī klauvē, dun, dauzās, lēkā u. tml.) frazēma — saka, ja sirds strauji, spēcīgi pukst.
- Sirds stimulators vārdkoptermins — elektronisks, ar bateriju darbināms stimulators, ko implantē pacientam ar pavājinātu sirdsdarbību, lai stimulētu sirds muskuļa ritmiskas kontrakcijas.
- Sirds toņi vārdkoptermins — vibrācijas, skaņas, ko rada sirds muskuļu darbība.
- Sirds transplantācija kolokācija — miruša cilvēka sirds ieoperēšana pacientam, kuram ir dzīvībai bīstama sirds slimība.
- Sirds trokšņi vārdkoptermins — fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem veidojas citas skaņas.
- Sirds vājums vārdkoptermins — sirds mazspēja.
- Sirds zāles vārdkoptermins — zāles, ar ko ārstē sirds slimības; sirdszāles.
1.1.Ķermeņa daļa, kurā atrodas šis orgāns, arī ķermeņa virsmas apvidus, zem kura atrodas šis orgāns.
PiemēriIzskatījās, ka lode ietriecās tieši Gustava sirdī.
Piemēri
- Izskatījās, ka lode ietriecās tieši Gustava sirdī.
- Bez sirds masāžas viņam neizdosies izdzīvot!
2.Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme.
PiemēriTomēr pietika uzmest skatu daiļajai vācietei un mana sirds atmaiga.
Piemēri
- Tomēr pietika uzmest skatu daiļajai vācietei un mana sirds atmaiga.
- Virs galvas mums mirdzēja zvaigznes, un sirdīs valdīja līksmība.
- Tomēr sirds bija nemierīga.
- Manas auss dzirdēja, sirds juta līdzi, bet prāts nesaprata.
- Saprāts atteicās ticēt, bet sirds teica — tas ir viss.
- Magoņmaizītei sirds sažņaudzās pēkšņās bailēs.
Stabili vārdu savienojumiSirds aicinājums. Sirds cilvēks.
Stabili vārdu savienojumi
- Sirds aicinājums frazēma — dziļu jūtu izraisīta tieksme, vēlēšanās (ko darīt).
- Sirds cilvēks frazēma — dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks; sirdscilvēks.
- Sirds noslēpums frazēma — noslēpums, kas ir saistīts ar kā intīmo dzīvi.
- Sirds pavēlnieks (pavēlniece) frazēma — cilvēks, kas ir pilnīgs noteicējs pār kāda jūtām, pārdzīvojumiem.
- Sirds siltums idioma — dziļa iejūtība, sirsnība; sirdssiltums.
- Sirds skaidrība idioma — dziļa tikumība, morāla skaidrība; sirdsskaidrība.
3.Centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
PiemēriJebkurā gadījumā, tirgus vienmēr ir bijis pilsētas sirds.
Piemēri
- Jebkurā gadījumā, tirgus vienmēr ir bijis pilsētas sirds.
- Līgatnes viesus pašā pilsētas sirdī sagaida Lustūžu klintis.
- Rīga ir Latvijas sirds, kas nereti tiek dēvēta arī par Mazo Parīzi, jo pilsētas skaistums žilbina un apbur tikpat ļoti, kā romantiskā Francijas galvaspilsēta.
- Valsts sirds un vizītkarte- ir tās galvaspilsēta.
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Hiponīmi
centrs3 — Administratīvi, ekonomiski nozīmīga (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
Tulkojumicenter, centre, middle, heart.
Tulkojumi
3.1.Centrālā, nozīmīgākā kāda procesa daļa, no kuras ir atkarīga (tā) darbība, pastāvēšana.
PiemēriNauda ir valsts asinis, bet valsts banka- valsts sirds.
Piemēri
- Nauda ir valsts asinis, bet valsts banka- valsts sirds.
- Sekretariāts ir katra uzņēmuma sirds.
Tulkojumikernel, substance, core, center, centre, essence.
Tulkojumi
kernel, substance, core, center, centre, essence, gist, heart, heart and soul, inwardness, marrow, meat, nub, pith, sum, nitty-gritty
the choicest or most essential or most vital part of some idea or experience; "the gist of the prosecutor's argument"; "the heart and soul of the Republican Party"; "the nub of the story"
[Princeton WordNet 3.0]
3.2.Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas vada, ietekmē (kādu kolektīvu).
PiemēriViņiem ir jākļūst par uzņēmuma sirdi un dvēseli, kas atspoguļojas uzņēmuma mērķos un uzdevumos, darot tos zināmus saviem darbiniekiem.
Piemēri
- Viņiem ir jākļūst par uzņēmuma sirdi un dvēseli, kas atspoguļojas uzņēmuma mērķos un uzdevumos, darot tos zināmus saviem darbiniekiem.
- Darbinieki ir mūsu uzņēmuma sirds, tāpēc iesaistes veicināšana mums ir ilgtermiņa apņemšanās.
- Kompānijas sirds ir tās darbinieki.
Tulkojumikernel, substance, core, center, centre, essence.
Tulkojumi
(LV šaurāka nozīme) kernel, substance, core, center, centre, essence, gist, heart, heart and soul, inwardness, marrow, meat, nub, pith, sum, nitty-gritty
the choicest or most essential or most vital part of some idea or experience; "the gist of the prosecutor's argument"; "the heart and soul of the Republican Party"; "the nub of the story"
[Princeton WordNet 3.0]
4.Priekšmets, veidojums, kam ir sirdsveida forma.
PiemēriKopā ar bērniem sakūlām olas baltumu ar pūdercukuru un izrotājām cepumu sirdis rakstu rakstiem.
Piemēri
- Kopā ar bērniem sakūlām olas baltumu ar pūdercukuru un izrotājām cepumu sirdis rakstu rakstiem.
- Vai Lieldienās drīkst dāvināt radinieku bērniem šokolādes sirdis šokolādes olu vietā?
- Paskatoties uz augšu es ieraudzīju no zvaigznēm izveidojušos sirdi.
- Tāpēc šajā dienā no svecēm piemiņas vietā veido sirdi.
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Hiperonīmi
veidojums2 — Paveikta darbība --> veidot (2); ārējā forma (piemēram, priekšmetam).
Stabili vārdu savienojumiLauztā sirds.
Stabili vārdu savienojumi
- Lauztā sirds taksons — krāšņā sirdspuķe ("Dicentra spectabilis"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
5.Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu sirdsveida zīmi.
Stabili vārdu savienojumi(Ap)šķebinās dūša (retāk sirds). Aizdedzināt sirdis; iededzināt sirdis. Aizslēgt sirdi.
Stabili vārdu savienojumi
- (Ap)šķebinās dūša (retāk sirds) — saka, ja rodas nelabums, riebums, nepatika.
- Aizdedzināt sirdis; iededzināt sirdis idioma — sajūsmināt, aizraut, spēcīgi saviļņot
- Aizslēgt sirdi poētiska stilistiskā nokrāsa, idioma — noslēgties sevī, neatklāt savas domas, jūtas; arī būt cietsirdīgam
- Aizžņaugt sirdi frazēma — izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piemēram, par pārdzīvojumu).
- Apcietināt sirdi novecojis, idioma — kļūt neatsaucīgam, nepieejamam, nejūtīgam (attieksmē pret citiem).
- Apšķebināt sirdi sarunvaloda, idioma — radīt nelabumu, riebumu, nepatiku.
- Ar (savas) sirds asinīm idioma — ar lielu iekšēju pārliecību, ar dziļu pārdzīvojumu.
- Ar (visu) sirdi, arī ar (visu) sirdi un dvēseli idioma — dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni, ar visām domām un jūtām.
- Ar atklātu sirdi idioma — vaļsirdīgi, pilnīgi uzticoties.
- Ar bērnu zem sirds idioma — grūtniecības stāvoklī.
- Ar mierīgu sirdi (arī prātu) — bez uztraukuma, bažām.
- Ar nemierīgu (arī drebošu) sirdi idioma — ar satraukumu, bažām.
- Atklāt sirdi idioma — 1. Vaļsirdīgi darīt zināmas savas domas, jūtas.2. Pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- Atrast ceļu uz sirdi idioma — iegūt (kāda) atsaucību, simpātijas, mīlestību.
- Atveldzēt sirdi idioma — rast mierinājumu.
- Atvērt sirdi idioma — vaļsirdīgi darīt zināmas savas domas, jūtas.
- Atvieglot (arī atvieglināt) sirdi idioma — atbrīvoties no nepatīkama psihiska stāvokļa (piemēram, izstāstot kādam par to).
- Auksta (arī akmens) sirds, arī sirds vietā akmens, arī sirds kā akmens frazēma — saka par cietsirdīgu, nejūtīgu cilvēku.
- Ātra sirds idioma — saka par cilvēku, kas ātri sadusmojas, iekaist, kas ir nesavaldīgs, straujš.
- Būt cieši pie sirds frazeoloģisms — būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- Būt pie sirds; stāvēt pie sirds frazeoloģisms — saka, ja kas ir ļoti tuvs, mīļš, ja ir liela interese par ko.
- Cieši pie sirds idioma — būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- Cieta sirds, arī sirds no krama idioma — saka par nežēlīgu, cietsirdīgu cilvēku.
- Cik (vien) sirds vēlas frazēma — cik vien grib, jebkurā daudzumā.
- Duncis sirdī idioma — pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- Durt sirdī idioma — pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- Durties (arī griezties, griezt, kost, dzelties, retāk kosties) sirdī, arī dzelt sirdi idioma — izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- Durties sirdī idioma — izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- Glabāt (savā) sirdī — 1. Atcerēties, neaizmirst.2. Ietvert, slēpt sevī.
- Grauzt (arī gremzt, ēst, krimst, kremst) sirdi, arī krimst sirdī (arī krūtīs) sarunvaloda — nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
- Grauzties sirdī idioma — nemitīgi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- Guļ (arī gulstas) (kā) slogs (arī akmens u. tml.) uz sirds — saka, ja ir ilgstoši, nomācoši pārdzīvojumi.
- Ieaugt sirdī idioma — kļūt ļoti tuvam, mīļam.
- Iedurt kā ar nazi sirdī frazēma — pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- Iedurt kā nazi sirdī frazēma — pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- Iedurt kā nazim sirdī frazēma — pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- Iedurt kā nazim sirdī, arī (ie)durt kā nazi (arī kā ar nazi) sirdī, arī iziet kā nazis caur sirdi, arī kā nazis (arī naža asmens, duncis) sirdī, arī kā naža (arī dunča) dūriens sirdī frazēma — pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- Iedurt sirdī idioma — pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- Iedurties sirdī idioma — pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- Iegūt sirdi un roku frazeoloģisms — panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties.
- Iekarot sirdi; iekarot sirdis frazeoloģisms — 1. Izraisīt dziļas simpātijas, savaldzināt.2. Panākt, ka iemīlas.
- Iekrist sirdī idioma — izraisīt (psihisku stāvokli).
- Ielikt (arī atdot) visus spēkus (arī visu sirdi) — darīt ko dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni.
- Ielīst sirdī idioma — uzzināt, ko (kāds) domā, pārdzīvo.
- Iemesties (arī krist) sirdī frazeoloģisms — 1. Izraisīties (par psihisku stāvokli).2. Izraisīt (psihisku stāvokli)
- Ieņemt sirdī idioma — izraisīt kādas jūtas sevī; būt ar pozitīvu attieksmi (pret kādu).
- Ieslēgt sirdī idioma — iemīlēt; arī neaizmirst.
- Iet caur sirdi idioma — saka, ja kas izraisa pārdzīvojumus, satrauc.
- Iet pie sirds sarunvaloda, idioma — 1. Garšot.2. Patikt, izraisīt pozitīvas emocijas.3. Saka, ja kāds kaut ko sāpīgi pārdzīvo.4. Saka, ja kāds jūtas aizvainots, aizskarts, sarūgtināts, sāpināts.
- Ir (arī kļūst, metas) plāni ap sirdi (retāk ap dūšu) sarunvaloda, frazeoloģisms — ir (rodas) slikta pašsajūta.
- Ir uz sirds frazēma — saka par to, kas satrauc, nomāc, arī par to, ko vēlas noskaidrot, uzzināt.
- Iziet kā nazis caur sirdi idioma — saka par to, kas pēkšņi izraisa sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtina.
- Izkratīt visu savu sirdi sarunvaloda — vaļsirdīgi visu (iz)stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa.
- Izlikt (arī uzlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas) idioma — būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
- Izraut no (savas) sirds idioma — piespiest (sevi) aizmirst kādu.
- Karsta sirds idioma — Saka par cilvēku ar dedzīgām, kvēlām jūtām.
- Kā dunča dūriens sirdī idioma — pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- Kā nazis sirdī idioma — saka par pēkšņi izraisītu sāpīgu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
- Kā naža dūriens sirdī idioma — pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- Kratīt savu sirdi sarunvaloda — vaļsirdīgi visu (iz)stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa.
- Ķerties pie sirds (retāk pie dūšas); ķerties pie dūšas — 1. Satraukt, aizkustināt.2. Sarūgtināt, aizvainot.
- Lasīt sirdī (biežāk dvēselē) — saprast (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
- Liela sirds idioma — saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs; saka, ja cilvēks neizrāda savu aizvainojumu, pārdzīvojumu.
- Likt pie sirds idioma — cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
- Likt roku uz sirds frazeoloģisms — būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
- Līdz sirds dziļumiem; līdz dvēseles dziļumiem; līdz sirds dibenam — emocionāli spēcīgi, ar visu savu būtni, ļoti lielā mērā.
- Ļaut sirdij vaļu frazeoloģisms — 1. Vaļsirdīgi pateikt, izstāstīt ko par sevi.2. Neierobežot savas emocijas, to izpausmi.
- Mākt (arī nomākt) sirdi frazēma — ilgāku laiku (ļoti) nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
- Meklēt ceļu uz sirdi idioma — censties iegūt (kāda) atsaucību, simpātijas, mīlestību.
- Mierīga sirds, arī mierīgi ap sirdi frazēma — saka, ja nav uztraukuma, bažu (par ko).
- Mīksta sirds frazēma — saka, ja cilvēks ir iejūtīgs, labsirdīgs, arī jūtīgs.
- Nav sirds, arī bez sirds kolokācija — saka par nejūtīgu, cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku.
- Naža asmens sirdī frazēma — pēkšņi izraisīt sarūgtinājumu, sāpināt.
- Nelaba sirds — 1. Nepatīkama smaguma sajūta sirds apvidū.2. Nomākts, smags garastāvoklis.
- Nelabums apskrien ap sirdi sarunvaloda, frazēma — 1. Saka, ja kļūst nelabi.2. Saka, ja pārņem spējš aizvainojums, sarūgtinājums, arī dusmas, sašutums (par ko).
- Nemierīga sirds, arī nemierīgs prāts, arī nemierīgi ap sirdi frazēma — saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko).
- Nest sirdī frazēma — izjust, pārdzīvot (sevi).
- No (visas) sirds frazēma — 1. Sirsnīgi, iejūtīgi, arī pilnīgi atklāti.2. Dedzīgi, aizrautīgi.
- No pilnas sirds — aizrautīgi, dedzīgi.
- No sirds uz sirdi frazēma — tā, ka ietekmē cilvēka būtību, viņa slēptākās domas, jūtas.
- Nocietināt sirdi frazēma — kļūt bezjūtīgam, cietsirdīgam; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, cietsirdīgs.
- Nonākt (arī aiziet) līdz (pašai) sirdij frazēma — izraisīt dziļu emocionālu pārdzīvojumu.
- Noslēgt sirdi frazēma — noslēgties sevī, neatklāt savas domas, jūtas.
- Nospiež sirdi frazēma — saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu.
- Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) (no sirds, arī no krūtīm, no pleciem) — saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
- Ņemt pie sirds idioma — pārdzīvot (ko); uztraukties, raizēties (par ko).
- Palaist sirdi ganībās (arī zaļumos) idioma — atbrīvoties no psihiska sasprindzinājuma; papriecāties.
- Parādīt sirdi idioma — būt ļoti sirsnīgam, atklātam (pret kādu).
- Paturēt sirdī idioma — saglabāt (psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); saglabāt, parasti emocionālu attieksmi (pret kādu).
- Pārpilna sirds idioma — saka, ja cilvēku pārāk nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
- Pārpilna sirds (ar ko, kā) idioma — saka, ja cilvēks izjūt pārāk spēcīgu psihisku (emocionālu) stāvokli un atrodas pilnīgā tā varā.
- Pēc sirds patikas idioma — 1. Pēc vēlēšanās.2. Cik vien grib, jebkurā daudzumā.
- Pieaugt pie sirds, arī pieaugt sirdij idioma — kļūt ļoti tuvam, mīļam; arī kļūt ļoti patīkamam.
- Piedāvāt roku un sirdi idioma — bildināt.
- Pieklauvēt pie sirds (arī sirdsapziņas) idioma — atgādināt (kādam) par savu esamību.
- Piekļūt sirdij idioma — iegūt (kāda) uzticību, simpātijas.
- Pieliet sirdi (arī dvēseli) idioma — izraisīt (parasti pozitīvu) psihisko stāvokli.
- Piesiet (savu) sirdi sarunvaloda, idioma — 1. Labi, sātīgi paēst, arī izraisīt sātīguma sajūtu; arī labi garšot.2. Atrast ko interesantu, aizraujošu.
- Pilna sirds idioma — saka, ja ļoti nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi; saka, ja izjūt saspringtu, negatīvu psihisku (emocionālu) stāvokli.
- Pilna sirds (ar ko, ka) idioma — saka, ja izjūt spēcīgu psihisku (emocionālu) stāvokli un atrodas pilnīgā tā varā.
- Plēst (vai) sirdi pušu idioma — izraisīt ļoti spēcīgu pārdzīvojumu, ļoti spēcīgas izjūtas.
- Rādīt labu sirdi frazēma — būt labam (pret kādu).
- Reibināt sirdi (arī prātu, galvu) frazēma — izraisīt reiboni.
- Roku uz sirds idioma — būt pavisam godīgam, patiesam (parasti ko sakot).
- Sastindzināt sirdi idioma — 1. Izraisīt ļoti lielas bailes.2. Padarīt (kādu) bezjūtīgu.
- Sažņaugt sirdi frazēma — izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piemēram, par pārdzīvojumu).
- Sirdi rauj (arī ņem) laukā (arī ārā) idioma — saka, ja kas izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas.
- Sirdī iedegas idioma — spēcīgi izraisīties (par psihisku stāvokli).
- Sirdī iesilt idioma — izraisīties (par pozitīvu psihisku stāvokli).
- Sirds (arī dūša, žults) apskrienas (arī aptekas, apskrien) idioma — saka, ja pārņem sarūgtinājums, dusmas.
- Sirds (arī dūša) (ne)ņem pretī; dūša (ne)ņem pretī — saka, ja kas (ne)garšo, retāk (ne)patīk.
- Sirds (arī dvēseles) dziļumos (retāk dziļumā) — slēptākajās jūtās, domās; slēptākajā cilvēka būtībā.
- Sirds (arī krūtis) (vai) plīst (pušu) idioma — saka, ja ir ļoti spēcīgs, parasti negatīvs, pārdzīvojums, ļoti spēcīgas izjūtas.
- Sirds (arī prāts) reibst idioma — saka, ja izjūt kāda psihiska stāvokļa spēcīgu iedarbību.
- Sirds (arī prāts) velk (arī nesas, silst) idioma — 1. Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).2. Saka, ja ir interese (par ko).
- Sirds (ir) krūtīs frazēma — saka par atsaucīgu, līdzjūtīgu cilvēku.
- Sirds (no)tirpst idioma — saka, ja (pēkšņi) pārņem ļoti spēcīgs pārdzīvojums.
- Sirds (retāk iekšā) kut idioma — saka, ja ir kāds emocionāls stāvoklis (parasti prieks).
- Sirds (sa)silst (arī iesilst) idioma — saka, ja izraisās patīkamas jūtas, izjūtas.
- Sirds (sa)stingst idioma — 1. Saka, ja pārņem (ļoti lielas) bailes.2. Saka, ja kāds kļūst bezjūtīgs.
- Sirds (vai) kūst idioma — saka, ja ko ļoti pārdzīvo.
- Sirds (vai) pamirst (arī stājas) idioma — saka, ja kas izraisa pēkšņu, spēcīgu pārdzīvojumu.
- Sirds apsāpas (arī nosāp, nosāpas) idioma — saka, ja izjūt sarūgtinājumu, pārestību, žēlumu.
- Sirds asiņo; sirds noasiņo idioma — saka, ja ir smagi, sāpīgi pārdzīvojumi, ciešanas.
- Sirds atsilst idioma — 1. Saka, ja cilvēks kļūst laipnāks, sirsnīgāks, atsaucīgāks.2. Saka, ja cilvēks izjūt cita laipnību, sirsnību, atsaucību.
- Sirds atvilgst idioma — saka, ja cilvēks atbrīvojas no negatīva psihiska stāvokļa.
- Sirds deg (arī kvēlo, karst) idioma — saka, ja pārņem spēcīgs pārdzīvojums.
- Sirds dreb; sirds nodreb; sirds trīc; sirds notrīc; ar drebošu sirdi; ar trīcošu sirdi; ar sirds drebēšanu idioma — saka, ja izjūt bailes, nemieru, satraukumu, žēlumu.
- Sirds ēdas sarunvaloda, idioma — saka, ja izjūt nepatiku, dusmas, arī, ja ir bēdas.
- Sirds iedegas idioma — saka, ja rodas spēcīgas, parasti pozitīvas, jūtas.
- Sirds iekņudas; sirds iekutas idioma — saka, ja pēkšņi izjūt nelielu uztraukumu, saviļņojumu.
- Sirds iesāpas idioma — saka, ja ko īsu brīdi sāpīgi pārdzīvo, ja kļūst kā žēl.
- Sirds izlec no krūtīm frazeoloģisms — 1. frazēma Saka, ja sirds ļoti strauji pukst.2. idioma Saka, ja ir liels uztraukums.
- Sirds kā uz delnas (arī uz plaukstas) frazēma — saka par vaļsirdīgu, atklātu, patiesu cilvēku.
- Sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā sarunvaloda — 1. Saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.2. Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles, dusmām, satraukuma sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
- Sirds kūsā; sirds iet pāri idioma — saka, ja pārņem spēcīgs emocionāls stāvoklis (parasti prieks).
- Sirds lūst idioma — saka, ja cilvēkam ir ļoti smagi pārdzīvojumi.
- Sirds met (arī apmet, pārmet) kūleni frazēma — saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- Sirds nodreb (arī iedrebas, retāk ietrīcas) — saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
- Sirds nošļūk (zemu, arī uz leju) — saka, ja pēkšņi pārņem liels žēlums, izmisums, bezcerība.
- Sirds pa muti lec laukā (arī ārā) — saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
- Sirds pārplīst frazēma — saka, ja kāds pārāk pārdzīvo, parasti ko negatīvu (piemēram, bēdas).
- Sirds pielīst idioma — saka, ja cilvēku pārņem pozitīvas, retāk negatīvas, jūtas.
- Sirds pilna līdz malām idioma — saka, ja pārdzīvo lielu sarūgtinājumu, bēdas u. tml.
- Sirds runā idioma — saka, ja izjūt kādu emocionālu noskaņojumu.
- Sirds saka idioma — saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī ja ir kāda priekšnojauta.
- Sirds saspiežas novecojis, idioma — saka, ja ļoti smagi pārdzīvo ko.
- Sirds sažņaudzas frazēma — saka, ja rodas spiediena sajūta sirdī (piemēram, no pārdzīvojuma).
- Sirds sāp idioma — saka, ja izjūt dziļu, nomācošu emocionālu stāvokli, ko izraisa kas nevēlams.
- Sirds smeldz idioma — saka, ja izjūt nomācošu emocionālu stāvokli, ko izraisa kas nevēlams.
- Sirds vārās; sirdī vārās idioma — saka, ja pārņem lielas dusmas.
- Siržu lauzējs ironiska ekspresīvā nokrāsa, frazēma — vīrietis, kurš ļoti viegli iegūst sieviešu simpātijas.
- Spiež sirdi idioma — saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu.
- Stindzināt sirdi idioma — 1. Izraisīt (ļoti lielas) bailes.2. Padarīt (kādu) bezjūtīgu.
- Šķebināt sirdi (biežāk dūšu) sarunvaloda, frazeoloģisms — radīt nelabumu, riebumu, nepatiku.
- Tīkot pēc (kāda) sirds idioma — censties iegūt (kāda) simpātijas, mīlestību.
- Trausla sirds idioma — saka par maigu, jūtīgu cilvēku.
- Turēties cieši pie sirds frazēma — būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- Turēties pie sirds frazēma — būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- Uz sirds idioma — saka par to, kas satrauc, nomāc, arī par to, ko vēlas noskaidrot, uzzināt.
- Veldzēt sirdi — rast mierinājumu.
- Viena sirds (arī miesa) un viena dvēsele idioma — saka, ja ir ļoti laba saskaņa starp tuviem cilvēkiem.
- Žņaugt sirdi idioma — izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piemēram, par pārdzīvojumu).
Avoti: LLVV, BjT, EH, TWN
Korpusa piemēri:šeit