sirmbārdains
Lietojuma biežums :
sirmbārdains īpašības vārds
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | sirmbārdains | sirmbārdaini |
| Ģen. | sirmbārdaina | sirmbārdainu |
| Dat. | sirmbārdainam | sirmbārdainiem |
| Akuz. | sirmbārdainu | sirmbārdainus |
| Lok. | sirmbārdainā | sirmbārdainos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| sirmbārdaina | sirmbārdainas |
| sirmbārdainas | sirmbārdainu |
| sirmbārdainai | sirmbārdainām |
| sirmbārdainu | sirmbārdainas |
| sirmbārdainā | sirmbārdainās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | sirmbārdainais | sirmbārdainie |
| Ģen. | sirmbārdainā | sirmbārdaino |
| Dat. | sirmbārdainajam | sirmbārdainajiem |
| Akuz. | sirmbārdaino | sirmbārdainos |
| Lok. | sirmbārdainajā | sirmbārdainajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| sirmbārdainā | sirmbārdainās |
| sirmbārdainās | sirmbārdaino |
| sirmbārdainajai | sirmbārdainajām |
| sirmbārdaino | sirmbārdainās |
| sirmbārdainajā | sirmbārdainajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
Tāds (cilvēks), kam ir sirma bārda.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iznāca daži sirmbārdaini mūki, garās drānas sajozuši ar resnām kaņepāju virvēm, kuru nospūrušie gali sitās viņiem pret ceļiem.
- Divreiz gadā Elza devās pārbraucienos ar vilcienu līdz savām dzimtajām mājām, no kurām bija atlicis vien sirmbārdainu ābeļu ducis piekalnē un lūžņiem aizbērta aka mazliet lejāk.
- Vēlāk, kad esam atgriezušies Rietumos, mēs uzkāpjam uz koka platformas, no kuras var paskatīties pāri mūrim, un vecāks sirmbārdains vīrs pagrābj manu mazo māšeli un krata dūri, kaut ko kliegdams.
- — lūdzu, lūdzu, lūdzu — ; sliktās karmas izpircējus, kas, ar garajiem klanījieniem kjačangiem mērojot Barkora zemi, izberzuši asiņainus pušumus uz pieres, plaukstām un ceļgaliem; pēc klajumu vējiem smaržojošus, tumšsejīgus Golokas nomadus, kas līdzīgi indiāņiem; sirmbārdainus nagpas, kas bruņojušies ar maģiskajiem atribūtiem — purbām un kanglingiem; sprigačus bērnus ar sārtiem vaigiem, brēkulīgus un mūždien nopuņķojušos; noplīsušus svētceļniekus geculus, kas stieptā balsī dzied sakrālos tekstus un ziņkārīgi noskatās uz garāmgājējiem; čodpu grupiņu — veci, kas uzmaucis jocīgu cepurīti kā tādu kraukļa galvu ar knābi un apaļu aci, otru — pusmūžā, kurš no saplīsuša ķīniešu lietussarga ar bambusniedres spieķīšiem uz pakauša sameistarojis kaut ko līdzīgu pagodai, un trešo — vēl pavisam jaunu, ar košu, ikonogrāfisku budistu dieva seju; tur jau ir tibetietis Jēzus Kristus, kas sēž nevainojamā lotosa pozā un caur nolaistajām skropstām modri vēro, cik daudz kāds viņam devis žēlastības dāvanu; tur jau svētlaimīgi smaidošais Tomass Mērtons, kā putns iepletis sarkanā mūka tērpa spārnus un piemeties uz metāla letes; tur jau vēl citi — svinīgi, iedvesmoti, pacilāti un priekpilni — tēli...
- Runa nav vien par svētdienas kristiešiem, arī sirmbārdaini bīskapi sākuši pieņemt, ka citi bīskapi varētu būt homoseksuāli.