skaņa
Lietojuma biežums :
skaņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.parasti formā: vienskaitlis; joma: fizika Mehāniskas svārstības, kas elastīgu viļņu veidā izplatās cietā, šķidrā vai gāzveida vidē; šādas svārstības, kas rada dzirdes sajūtas.
Saistītās nozīmesspalgoņa.
Stabili vārdu savienojumiSkaņas absorbcija. Skaņas atbalss.
2.Šādas svārstības, šādu svārstību kopums, kas izraisa noteiktu efektu maņu orgānos, uztverē.
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumiApakšējā skaņa. Augšējā skaņa. Nenoturīga skaņa.
2.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, kas balstās uz šādu svārstību izmantošanu; tāds, kurā kādu sastāvdaļu, elementu veido šādas svārstības.
Stabili vārdu savienojumiSkaņu kino. Skaņu māksla.
2.2.joma: valodniecība Skaņu valodas vismazākā akustiski artikulārā vienība ar valodas tradīcijas noteiktām fizikālajām īpašībām.
Stabili vārdu savienojumiAbsolūtais skaņas garums. Skaņas amplitūda.
2.3.pārnestā nozīmē Satura, formas īpatnību kopums (piemēram, tekstā, mākslas darbā); arī noskaņa.
Stabili vārdu savienojumiRelatīvais skaņas garums. Skaņas kvantitāte.
3.jomas: kinematogrāfija, televīzija Kinofilmas audiālā daļa.
Stabili vārdu savienojumiBrīvā skaņa. Dzīvā skaņa.
Stabili vārdu savienojumiLaba skaņa. Neizlaist ne skaņas pār lūpām.
Avoti: LLVV, VsV, ZTV, D3
Korpusa piemēri