skandēt2
skandēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Radīt raksturīgas paklusas, melodiskas skaņas (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko); atskanēt šādām skaņām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri