skulbenis
skulbenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skulbenis | skulbeņi |
| Ģen. | skulbeņa | skulbeņu |
| Dat. | skulbenim | skulbeņiem |
| Akuz. | skulbeni | skulbeņus |
| Lok. | skulbenī | skulbeņos |
Zvans.
Saistītās nozīmesbimbulis, skulbis.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
skulbis1 — Zvans.
zvans1 — Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas skaņas.
Hiponīmi
glābējzvans1 vēsturisks — Zvans virs kapa ar auklu, kuras otrs gals iesniedzas zārkā un ielikts apglabātajam rokā gadījumam, ja cilvēks izrādītos priekšlaicīgi apglabāts; šādas konstrukcijas bija izplatītas 16.-19. gs. jo zināšanas par nāves iestāšanos vēl nebija tādā līmenī, lai viennozīmīgi pateiktu, ka cilvēks ir nomiris.
skambulis1 — Neliels zvans (piemēram, ko govij kaklā kārt).
Avoti: KV