skuts2
skuts apvidvārds
Skotele, priekšauts.
Avoti: KV, ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No skuta vīriem?
- Kas ir dabas mīļotājs un sēņotājs, pateiks, ka jau vienas baravikas dēļ ir vērts mazā gaismiņā celties, brist pa meža skutu, pēdējos spēkus zaudējot, lai beidzot mežmaliņā atrastu ilgi meklēto skaistuli, kad var izsaukties: kas par skaistumu, kas par mantu!
- Par visai drošu pamatu var uzskatīt aprobētas skaidrojošās vārdnīcas ( ME, LLVV), kurās apelatīvam dota arī topogrāfiskā nozīme – arī tādos gadījumos, ja vietvārdos var atrast tikai dažus piemērus ( sal., piemēram, Rùožu skuts paka Lubejā, « skuc – nelìels mežìņč, tác skutìņč», 1960, Seņkeviča skuts me Dagdā, 1962, Jundziškis // Jungu skuta me Dignājā, 1961 un skuta ‘(neliels) jauns, biezs priežu mežs)’ ME III 7, EH II 516–517), kā arī tad, ja šos piemērus var atrast tikai onomastiskajās leksēmās ( sal., piemēram, Paeglājs apara Naukšēnos, skv, ga Rencēnos skv, pļ Vainižos, « m a s# pļaviņč, oûg paîgļ», 1957, un paeglājs ‘paegļiem apaugusi vieta’ EH II 130).
- Pārpratumi cēlušies vietām tādēļ, ka pie skutu valsts piederējušas dažādas ciltis, kuras savā starpā nemaz nebijušas radnieciskas.
- Citu starpā tika godam un ar pateicību minēti arī Biezbārda pētījumi par seniem latviešiem; siltu sirdi Biezbārdis esot izrādījis, bet viņa uzskati esot pa daļai savādi, tikai viņa domām par Hērodota « skutiem» runātājs vietām piekrita, aprādīdams ar teiku par arklu, kas no debesīm nokritis, skutu sakaru ar leišiem, pie kuriem vēl tagad esot gluži tāda pat teika.