slāņot
Lietojuma biežums :
slāņot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta)
Locīšana
1.joma: ģeoloģija Panākt, būt par cēloni, ka (kas) veidojas slāņaini (1), arī ka (kam) veidojas slāņi.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) veidojas slāņaini (2), arī ka (kam) veidojas slāņi.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) dalās slāņos (3).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri