slēgt
Lietojuma biežums :
slēgt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Darbinot īpašu (iemontētu, piestiprinātu) mehānismu, radīt vai pārtraukt savienojumu starp ko kustināmu (piemēram, starp durvīm, vāku, atvilktni) un kādu nekustīgu detaļu, elementu (piemēram, aili).
1.1.intransitīvs
1.2.Šādā veidā radot vai pārtraucot durvju, vārtu u. tml. savienojumu (ar ko), padarīt nepieejamu vai pieejamu (telpu, teritoriju u. tml.).
1.3.Ar īpašu ierīci radīt vai pārtraukt nosprostojumu (piemēram, cauruļvadā); ar īpašu ierīci mainīt (kā, piemēram, iekaltas, mehānisma) darbības režīmu, arī (kā, piemēram, detaļu, elementu) savstarpējo stāvokli.
1.4.intransitīvs Būt tādam, kas rada vai pārtrauc (kā) savienojumu, nosprostojumu, maina darbības režīmu, stāvokli (par mehānismu, ierīci u. tml.).
2.Pārtraukt, arī beigt (kā, piemēram, uzņēmuma, iestādes) darbību.
2.1.Pārtraukt (kā) izmantošanu, arī aizliegt izmantot (ko); pārtraukt, arī aizliegt (kādu darbību, norisi).
2.2.Pārtraukt izdot, arī aizliegt izdot (periodisku izdevumu).
2.3.Beigt (kādu pasākumu, darbības periodu).
3.Oficiāli, arī pēc tradicionāliem nosacījumiem vienoties (par ko), uzņemoties saistības, izveidojot noteiktas attiecības.
4.Saistīt (cilvēku, tā ķermeņa daļas ar važām, ķēdēm).
Stabili vārdu savienojumiSlēgt dzelžos.
4.1.pārnestā nozīmē Cieši skaut (kādu); arī ietvert, apņemt (ko) no visām pusēm.
5.Vērt ciet (acis, plakstiņus).
5.1.Ķirurģiski aizvērt (brūci), savienojot (tās) malas.
Stabili vārdu savienojumiAcis slēdzas uz mūžību. Aiz slēgtām durvīm. Datnes slēgšana. Slēgt acis uz mūža dusu.
Avoti: LLVV, Lfv
Korpusa piemēri