slēpties
Lietojuma biežums :
slēpties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.Censties novietoties tā, lai citi nevar saskatīt, arī atrast.
1.1.Meklēt (kur) patvērumu, censties izsargāties (no kā).
1.2.Vairīties (no kā bīstama, nevēlama), parasti ilgstoši, atrodoties slepenā vietā, cenšoties palikt nepamanītam, nepazītam.
1.3.pārnestā nozīmē Būt nesaskatāmam vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā.
2.Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi).
2.1.pārnestā nozīmē Ārēji, arī tieši neizpausties; būt nojaušamam (pēc kādām pazīmēm).
3.parasti formā: trešā persona Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam (parasti par parādībām dabā); atrasties grūti pieejamā, sasniedzamā vietā.
Stabili vārdu savienojumiSlēpties zem maskas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri