slīcējs
Lietojuma biežums :
slīcējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
slīcēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
Cilvēks, arī dzīvnieks, kas slīkst (1).
Stabili vārdu savienojumiSlīcējs ķeras pie salmiņa; slīcējs ķeras pat pie salmiņa.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri