slīgt
Lietojuma biežums :
slīgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Lēni, parasti bezspēkā, sēsties, gulties u. tml.; arī slīdēt lejup (gar ko).
1.1.Lēni, parasti nevarīgi, virzīties, arī liekties lejup (par ķermeņa daļu).
1.2.pārnestā nozīmē Tikt lēni vērstam lejup (par skatienu).
1.3.Lēni liekties lejup (no kāda smaguma).
1.4.pārnestā nozīmē Rietot virzīties lejup (par debess spīdekļiem).
2.parasti formā: trešā persona Pakāpeniski virzīties, arī grimt (kur iekšā).
3.Būt ietvertam, iekļautam (kur); grimt3.
3.1.Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties, kļūt grūti saredzamam.
4.Pakāpeniski nonākt kādā (psihiskā vai fizioloģiskā) stāvoklī, nodoties (kam).
4.1.Pakāpeniski nonākt kādos, parasti nevēlamos, nomācošos, apstākļos.
4.2.Morāli degradēties.
5.parasti formā: trešā persona Brīvi krist (pār ko, uz kā), arī sākt segt, klāt (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri