slīkonis
Lietojuma biežums :
slīkonis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
Locīšana
slīkone sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Noslīcis cilvēks vai dzīvnieks; arī cilvēks vai dzīvnieks, kas slīkstot ir zaudējis samaņu.
2.Koks, kokmateriāls, kas (piemēram, pludināšanas gaitā) grimst vai ir nogrimis ūdenstilpē; grimonis.
Stabili vārdu savienojumiSlīkoņa baļķis.
3.novecojis Grimoņu dzimtas brīvziedlapaino divdīgļlapju ģints krūmu suga, 3-4 m garš reti sastopams krāšņuma krūms, zied no maija līdz jūnijam, jaunie zari stāvus spilvoti, rudenī un ziemā asins sarkani; sarkanais žīdogājs.
Avoti: LLVV, LME
Korpusa piemēri