sloņķis
sloņķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sloņķis | sloņķi |
| Ģen. | sloņķa | sloņķu |
| Dat. | sloņķim | sloņķiem |
| Akuz. | sloņķi | sloņķus |
| Lok. | sloņķī | sloņķos |
Slinks cilvēks.
Saistītās nozīmeslaiskulis, laiskonis, slinkuma lāpītājs.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
laiskulis1 — Sliņķis.
laiskonis1 — Sliņķis.
slinkuma lāpītājs1 — Sliņķis.
slinkuma maiss1 — Slinks cilvēks, sliņķis.
nūnis4 — Sliņķis.
sautis1 — Sliņķis, guļava.
slamstiķis1 — Sliņķis.
slamsts1 — Sliņķis (1).
slaņķis2 — Sliņķis, slaists.
sliņķis1 — Slinks cilvēks.
slinkulis1 — Sliņķis.
sluņķis1 — Slinks cilvēks; sloņķis.
slinkmanis1 — Sliņķis.
ceptu baložu ķērājs1 — Sliņķis.
Hiperonīmi
dienaszaglis1 — Dīkdienis, slaists.
dīkacis1 — Dīkdienis, sliņķis.
dīkdienis1 — Cilvēks, kas dzīvo bezdarbībā; sliņķis, slaists.
dīkonis1 — Dīkdienis, sliņķis.
slaišķis1 — Dīkdienis, sliņķis.
slaistoņa1 — Slaists.
slaistonis1 — Dīkdienis, sliņķis.
slaists1 — Sliņķis (1); cilvēks, kas izvairās no darba.
Avoti: ĒiV