smīlāt
Lietojuma biežums :
smīlāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | smīlāju | smīlājam | smīlāju | smīlājām | smīlāšu | smīlāsim |
| 2. pers. | smīlā | smīlājat | smīlāji | smīlājāt | smīlāsi | smīlāsiet, smīlāsit |
| 3. pers. | smīlā | smīlāja | smīlās | |||
Pavēles izteiksme: smīlā (vsk. 2. pers.), smīlājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: smīlājot (tag.), smīlāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: smīlātu
Vajadzības izteiksme: jāsmīlā
Smidzināt1.
Saistītās nozīmespavīslināt, lijavāt, mergot, mergoties, smircināt.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
pavīslināt1 — Nedaudz smidzināt, līņāt.
lijavāt1 — Līņāt.
mergot1 — Sīki, smalki līt.
mergoties1 — Sīki līņāt.
smircināt1 — Smidzināt.
vīslināt1 — Sīki līņāt.
vīslot1 — Sīki līņāt.
mirmināt1 — Smidzināt, līņāt, smalki līt; mirdzināt.
šmidzināt1 — Sīki līņāt.
sprēdzināt1 — Sīki līņāt.
līņāt1 — Lēni, sīkām, smalkām lāsēm līt; brīžiem, ar pārtraukumiem mazliet līt.
mergāt1 — Mergot, sīki līņāt.
smīgalāt1 — Smidzināt (1).
miglot1.1 — Smidzināt (par lietu).
mirdzināt2 intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: pareti — Smidzināt (par lietu); mirgot (2).
mirgot2 — Smidzināt, parasti ar mainīgu stiprumu (par lietu).
valgmot2 — Sīki līņāt.
vīslāt1 — Sīki līņāt.
smailot2 — Sīki līņāt.
rasināties1 — Smidzināt, līņāt.
smiģelēt1 — Sīki līņāt, smidzināt.
Hiperonīmi
līt1 — Virzīties, krist lejup pilienu veidā (par lietu); būt nokrišņiem lietus veidā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Skatīdamās smalku lietutiņu smīlājošajā ielā, viņa iedzēra pa malkam.
- Lietus sāka smīlāt aiz Grobiņas pagrieziena.
- Aiz loga vēl aizvien smīlāja lietus.
- Kad lietuvji uzbruka līviem, šie, būdami dabas bērni, bēga mežos slēpties un, lietum smīlājot, caur koku zariem ar skumjām acīs noraudzījās, kā lietuvji posta viņu mājokļus, dzer viņu kvasu un ēd viņu griķus.
- ” Kamēr Dīriķis un viņa nejauši sastaptais suns no smīlājošā lietus slēpjas šķūnī, autors dara zināmas Dīriķa grupas gaitas, viņu taktiku un beidzot sagrāvi, ─ notikumus, kas bijušo grupas komandieri, bet tagad vientuļo Dīriķi noveduši šķūnī.