smīnēt
Lietojuma biežums :
smīnēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
smīnāt apvidvārds
1.Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
1.1.Viegli smaidīt.
1.2.Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smīnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
1.3.Izturēties zobgalīgi, ironiski, nievīgi (pret ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri