smaidīt
Lietojuma biežums :
smaidīt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos, acīs) raksturīgas kustības, raksturīgu izteiksmi, ko izraisa tieksme smieties, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības.
PiemēriVīrieši tikai muļķīgi smaida un plāta rokas.
Tulkojumi
1.1.Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smaidu (parasti par seju, acīm).
PiemēriMan toruden šķita, ka esmu palikusi viena ar bērniem un ka dzīvot ir vērts tikai divu smaidošu actiņu pāru dēļ.
Stabili vārdu savienojumiLaime smaida (arī stāv klāt). Smaidīt caur asarām.
Avoti: LLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit