solīt
Lietojuma biežums :
solīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Teikt, apgalvot, ka (kas, piemēram, noteikta rīcība, darbība) tiks īstenots, īstenosies.
1.1.intransitīvs
1.2.Teikt, apgalvot, ka (kādam ko) iedos, nodos lietošanā, piešķirs u. tml.
2.Teikt, apgalvot, ka ir ar mieru maksāt (noteiktu summu), arī piedāvāt (noteiktu summu).
3.parasti formā: trešā persona Būt par priekšnoteikumu, lai (kas) rastos, norisinātos.
3.1.Būt par (kā iespējama, gaidāma) pazīmi.
3.2.Liecināt, ka (kas, piemēram, psihiska stāvokļa izpausme) izraisīsies, sekos.
Stabili vārdu savienojumiSolīt zelta kalnus. Solīts makā nekrīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri