spārnot
Lietojuma biežums :
spārnot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst garīgi aktīvs, darbīgs, ka (tam) rodas vēlēšanās strādāt, darboties; iedvesmot; iejūsmināt.
2.Kustināt spārnus, skriet izplestiem spārniem un mēģināt lidot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri