spēcība
Lietojuma biežums :
spēcība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spēcība | spēcības |
| Ģen. | spēcības | spēcību |
| Dat. | spēcībai | spēcībām |
| Akuz. | spēcību | spēcības |
| Lok. | spēcībā | spēcībās |
1.Spēks, stiprums.
2.Spēja.
Avoti: EH, ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Valentīns zina Dostojevska lielumu un dziļumu, viņš pazīst krievu dvēseli, kņaza jūtu trauslumu, prāta spēcību.
- Ļoti bieži substantīvs ar - ība ir blakus adjektīvam ar - īgs, piemēram, dusmība, dusmīgs; gaisība, gaisīgs; lēnība, lēnīgs; priecība, priecīgs; spēcība, spēcīgs.
- Piemēram, luterāņu rokasgrāmatā ( 1587) sastopami atvasinājumi šķīstība, brīnība, spēcība, kundzība, svētība, nomodība, G. Elgera dziesmu grāmatā ( 1621) – sodība, nešķīstība, jumpravība, domība, stiprība u. c. No tā var spriest, ka šis modelis rakstu valodas pirmsākumos tiek aktīvi izmantots abstrakto īpašību nosaukumu darināšanā.
- Tas augšup cildītas sajuta krūtis , Sajuta spēcību dzīties pēc mērķa ,
- Svieda turp ar tādu spēcību ,