spīgot
Lietojuma biežums :
spīgot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Atstarojot gaismu, mirgot; spīguļot.
Saistītās nozīmes
1.1.Būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
1.2.Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
1.3.Izplatīt, parasti nevienmērīgu, gaismu (par gaismas avotu).
1.4.Spīdēt, mirdzēt (par acīm, asarām tajās); būt redzamam (par acu spīdumu).
1.5.pārnestā nozīmē Izpausties (parasti acīs, skatienā) — parasti par jūtām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri