spītēties

Lietojuma biežums :

spītēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds

Locīšana

1.Kļūt, arī būt spītīgam (parasti attiecībās ar kādu).

1.1.Nepakļauties cilvēka gribai, rīkojumiem (par dzīvniekiem).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri