sparkšķēt
Lietojuma biežums :
sparkšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
sparkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retāk
Locīšana
Radīt skarbas, parasti ritmiskas, skaņas; atskanēt šādām skaņām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri