spert
Lietojuma biežums :
spert 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.intransitīvs Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu.
1.1.transitīvs Sitot ar strauju, kājas kustību, virzīt (ko).
1.2.pārnestā nozīmē Sist (par kāju).
1.3.Strauji, spēcīgi likt kāju (pret zemi, grīdu u. tml.).
Stabili vārdu savienojumiNespert (ne) soli (arī soļa). Spert soli.
2.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Elektriski izlādēties kādā vidē, priekšmetā u. tml. (par zibeni); izraisīties, zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu).
3.sarunvaloda, transitīvs Strauji virzīt (piemēram, mest, celt).
5.sarunvaloda, intransitīvs, transitīvs Teikt, parasti pēkšņi (dusmās, īgnumā u. tml.).
Stabili vārdu savienojumiLausks sper (arī spārda, spārdās, sprēgā). Nav kur kāju (arī soli) spert (arī likt).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri