spindzēt
Lietojuma biežums :
spindzēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
spingt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (parasti par kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām.
2.parasti formā: trešā persona Radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (parasti par izšautām lodēm); atskanēt šādām skaņām.
3.parasti formā: trešā persona Darbojoties, arī tiekot pakļautam spiediena, trieciena u. tml. iedarbībai, radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem).
4.parasti formā: trešā persona Būt tādam, kurā skan smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
5.parasti formā: trešā persona vai lokāmais darāmās kārtas tagadnes divdabis (-ošs, -oša) Būt smalkam, augstam, vienmērīgam (par skaņu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri