sporokarps joma: bioloģija
Lietojuma biežums :
sporokarps
1.Gļotsēņu augļķermenis.
2.Parasti slēgts kapsulas veida pārveidojums dažiem paparžaugiem, kurā atrodas un nogatavojas sporas.
Avoti: Augi, LD
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No vezikulas var izveidoties iekššūnas sporokarps, kuros attīstās arbuskulārās mikorizas sēnes sporas.
- Visos 90 augsnes paraugos konstatēja dažādas morfoloģiski atšķirīgas sporas pa vienai, sporokarpos vai sporu klāsteros.
- Arbuskulārā mikoriza ārpus saknes rizosfēras daļā izveido, tā saucamās, ārējās struktūras – hifas un sporokarpus.
- Grauzējus uzskata par Glomus sporokarpus veidojošo sugu izplatītājiem un ir zināms, ka sporas, kas ekstraģētas no grauzēju ekskrementiem, nav zaudējušas spēju veidot mikorizu ( Mangan, Adler 2002).
- Sekojot metodikai veica vairākas procedūras: 1) augsnes paraugus savāca no augu rizosfēras zonas 0 - 20 cm dziļumā; 2) 50 g augsnes iepildīja 1 l ūdens, 12 h mērcēja 4 ºC; 3) skaloja caur sietiem ar 710, 250 un 50 μm izmēra acīm; 4) sporas ieskaloja 50 ml ūdens, un centrifugēja 5 min 2000 apgriezienos; 5) pēc ūdens noliešanas stobriņu uzpildīja ar 50% saharozes šķīdumu un centrifugēja atkārtoti 2000 apgriezienos 1 - 2 minūtes; 6) sporas no saharozes-ūdens robežas nosūca ar šļirci un pārlēja Petri traukos ar destilētu ūdeni; 7) sporas un sporokarpus ar pipeti vai adatu sadalīja pa morfotipiem un sakārtoja uz priekšmetstikliem.