sprēgt1
Lietojuma biežums :
sprēgt apvidvārds
1.Sprāgt.
2.Plaisāt, sprēgāt, kļūt saplaisājušam.
Avoti: EH, ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - « Sprēg», infinitīvs « sprēgt», Stendera vārdn.
- I, 376., II, 127. 1. p.), tāpat kā no « sprēgt» trešā persona ir « sprēgst», 2) « spirgt» latviešu valodā ir nepārejošs laika vārds, tāpēc nevar ar Aspaziju un Raini sacīt: gaismas rieti aizkusušas krūtis « spirdz», jo neviens latvietis .
- 276. lpp. ar to pašu nozīmi: « sprēgāt», bet arī « sprēgt - sprāgt» 275. lpp. Bet « cien. valodnieks», nepazīdams « sprēgt» vai nemācēdams no tā atvasināt 3. personu « sprēg», sauc šo vārdu par « strupaški», un, ja « viņš negrib pats sevi apēst», viņam nu vajadzētu arī Stenderi un Ulmani saukt par « neprātīgiem nelgām», un viņš tad būtu vienīgais « prātīgais».