sprakstēt
Lietojuma biežums :
sprakstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko degošu, sprāgstošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakšķēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri