sprēgāt
Lietojuma biežums :
sprēgāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Kļūt tādam, kurā rodas, parasti sīkas, plaisas (par priekšmetiem, materiāliem u. tml.).
1.1.Kļūt tādam, kurā rodas garenas, sīkas brūces, piemēram, ārēja kairinājuma, slimības iedarbībā (par ādu); kļūt tādam, kura ādā rodas šādas brūces (par ķermeņa daļām).
2.parasti formā: trešā persona Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); strauji izdalīties (no kā, parasti degoša).
2.1.Degt, radot īslaicīgus, asus trokšņus (par uguni).
2.2.Sprāgt, radot īslaicīgu, asu troksni (par, parasti nelieliem, šāviņiem, lādiņiem).
2.3.Krītot, lidojot strauji, ar troksni atsisties (pret ko), skart (ko) — par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
2.4.Būt tādam, kad zemā temperatūrā (kas) plaisā, radot īslaicīgus, asus trokšņus (par laikapstākļiem, laikposmu).
3.Dedzīgi, klaji paust savas jūtas.
3.1.Risināties viegli, raiti, spilgti (par runu); izpausties runā viegli, raiti, spilgti (parasti par jokiem); arī dzirkstēt, dzirkstīt.
Stabili vārdu savienojumiLausks sprēgā. Sprēgāt Dievam acīs.
Avoti: LLVV, TlV
Korpusa piemēri