spulgot
Lietojuma biežums :
spulgot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Izplatīt skaidru, dzidru gaismu (par gaismas avotu); būt skaidram, dzidram (par gaismu).
Saistītās nozīmesspīgoties, degt, kvēlot, spozmēt, zvildzēt.
1.1.Spīdēt, atstarojot skaidru, dzidru gaismu.
1.2.Mirdzēt, parasti paužot pozitīvu emocionālu stāvokli (par acīm).
1.3.pārnestā nozīmē Izpausties (parasti acīs, skatienā) — parasti par pozitīvām jūtām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri