stāvēt
Lietojuma biežums :
stāvēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
stāvētājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
stāvētāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz kājām (par cilvēku).
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumiStāv kā miets (arī stabs). Stāv kā svece.
1.1.formā: otrā persona, pavēles izteiksme Lieto, lai izteiktu komandu pārtraukt kustību, pārvietošanos, nekustēties.
1.2.Būt tādam, kas ir ieguvis spēju atrasties šādā stāvoklī (parasti par bērnu).
1.3.Atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz pamatnes tā, ka negāžas (par priekšmetiem).
1.4.Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas (kur), balstoties uz kājām (par cilvēku).
Stabili vārdu savienojumiStāvēt kaktā.
1.5.Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem); atrasties (kur) šādā stāvoklī.
Saistītās nozīmes
1.6.Strādāt, veikt kādu darbību, parasti stāvus (piemēram, ar iekārtām, ierīcēm); veikt kādu pienākumu, parasti stāvus.
2.parasti formā: trešā persona Tiekot apstādinātam, atrasties uz vietas (par transportlīdzekļiem); apstājoties, arī sabojājoties vairs nevirzīties.
2.1.Nedarboties (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
2.2.Turēties gaisā, nemainot atrašanās vietu vai arī mainot to mazliet (parasti par putniem).
2.3.Šķietami vai reāli nepārvietoties (par parādībām dabā).
2.4.pārnestā nozīmē Netikt veiktam (par, parasti aizsāktu, darbu); netikt apstrādātam, izstrādātam.
3.Atrasties, būt novietotam (kur) — parasti par priekšmetiem.
3.1.Atrasties, būt uzceltam, izveidotam (kur) — parasti par celtnēm.
3.2.Atrasties, augt vertikāli (kur) — parasti par kokiem.
3.3.Glabāties (kur), atrasties (kā) glabāšanā.
3.4.Tikt turētam, atrasties (kur) — par dzīvniekiem.
3.5.Uzturēties (kur, kādā vietā) — par cilvēkiem; uzturēties (kā) tuvumā, lai uzmanītu (to), rūpētos (par to).
3.6.Atrasties noteiktā teritorijā, pozīcijā (par bruņoto spēku daļām, vienībām, apakšvienībām); atrasties (kur) — par fronti.
3.7.Atrasties, būt redzamam (kur, kādā stāvoklī) virs horizonta (par debess spīdekļiem).
3.8.Atrasties (kādā vidē) — par parādībām dabā.
3.9.Būt rakstītam, iespiestam (kur); būt iekļautam (tekstā).
4.parasti formā: trešā persona Pastāvēt, saglabāties laika gaitā (piemēram, par celtnēm.); būt izturīgam pret kādu iedarbību.
4.1.Saglabāties, nepārvērsties, neizzust (par parādībām dabā).
4.2.Uzglabāties, nebojāties, nezaudē kvalitāti.
4.3.sarunvaloda Netikt izlietotam.
5.sintaktiskā funkcija: patstāvīgs darbības vārds vai saitiņa; kopā ar: apstākļa vārds vai vārds apstākļa vārda nozīmē Būt, atrasties (kādā stāvoklī), būt (ar kādām īpašībām, pazīmēm), parasti kādu laiku.
Stabili vārdu savienojumiStāvēt (arī būt) ciet. Stāvēt (vienās) liesmās.
6.parasti formā: trešā persona Atbilst ķermenim, tā daļām pēc lieluma, formas (par apģērbu, tā daļām).
Saistītās nozīmessēdēt.
Stabili vārdu savienojumiStāv kā uzliets.
Tulkojumi
7.novecojis Būt kādā (parasti ar kvalitāti saistītā) stāvoklī.
7.1.Būt, veikties (kā ar ko).
Stabili vārdu savienojumiAugstāk (arī augstu) stāvošs. Būt (arī stāvēt, nostāties u. tml.) (kāda) pusē.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri