stīgt
Lietojuma biežums :
stīgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
stīgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retāk
Locīšana
1.Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) — par augiem, to daļām; augot veidoties garam, arī tievam (parasti kādā virzienā).
1.1.Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
2.parasti formā: trešā persona Izplatīties (kur), veidojot tievu, šauru, garu formu (piemēram, par dūmiem, šķidrumu, gaismu).
2.1.Būt novietotam, atrasties (kur, kādā virzienā) — par ko tievu, šauru, garu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri