stūķēt | Tēzaurs

stūķēt

Lietojuma biežums :

stūķēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs

Locīšana

1.Bāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi).

2.Vilkt, ģērbt, parasti ar pūlēm, grūtībām.

3.novecojis Stampāt.

4.novecojis Tīstīt.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri