staļļaugša
Lietojuma biežums :
staļļaugša sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | staļļaugša | staļļaugšas |
| Ģen. | staļļaugšas | staļļaugšu |
| Dat. | staļļaugšai | staļļaugšām |
| Akuz. | staļļaugšu | staļļaugšas |
| Lok. | staļļaugšā | staļļaugšās |
Telpa starp staļļa griestiem un jumta segumu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc Jāņiem vainagus un Jāņuzāles sakaltēja un nolika staļļaugšās.
- Tomēr vasarai griežoties uz rudens pusi, beidzot pienāca tas brīdis, kad viņi abi gulēja staļļaugšā un Fedors, Katrīnai pašai piepalīdzot, jau bija novilcis tai blūzi un, atsējis jostu, stīvēja nost lindrakus, meitene pēkšņi iedomājās, ka te, staļļaugšā, ir pārāk gaišs un viņš tūlīt, tūlīt ieraudzīs tās neglīto izspiedušos nabu un iekritušās krūtis.
- Žīdu caur vāgūzi uz staļļaugšu uzlaidis , saimnieks vāgūža durvis noslēdzis
- Kādreiz mājā iebraucis žīds un saimnieks Bērziņš , tagadējā saimnieka tēvs , devis žīda zirgam vietu stallī , ratus ar traukiem novietojuši staļļa paspārnē un žīdam pašam ierādījis guļas vietu uz staļļaugšu sienā
- Tad tik man ienāca prātā, ka es no savas staļļaugšas lūkas cauruma varu nofotografēt, ko tik vien vēlos.