stabule
Lietojuma biežums :
stabule sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Vienkāršs (parasti no kārkla mizas darināts) pūšamais mūzikas instruments, kurā skaņu rada, tieši ievadot gaisa strāvu; šāda veida metāla pūšamais mūzikas instruments.
2.Ērģeļu (arī dažu citu pneimatisku mūzikas instrumentu) cilindriska metāla vai četrstūraina koka sastāvdaļa.
3.apvidvārds Kāds, kas bez vajadzības daudz un skaļi raud; bieži maurojoša govs.
4.apvidvārds Bailīgs, tūļīgs cilvēks vai kustonis.
5.apvidvārds Mucas tapa vai kāds cits apaļš puļķis, ar ko aiztaisa caurumu kādai baļļai, kastei u. tml.
Stabili vārdu savienojumiDancot pēc kāda stabules. Pūst (kā) stabulē. Pūst citā stabulē. Pūst vienā stabulē.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri