steberēt
Lietojuma biežums :
steberēt 2. konjugācijas darbības vārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsa, intransitīvs
Locīšana
1.Nedroši, nevarīgi, neveikli iet.
Saistītās nozīmescipāt, cibināt, kukšot.
2.apvidvārds Spārdīties (bērnu runā).
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri