stirkšēt

Lietojuma biežums :

stirkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona

Locīšana

2.apvidvārds Tirkšķēt.

3.apvidvārds Pļāpāt, daudz runāt.

Avoti: LLVV, ViV

Korpusa piemēri