strīķēt
Lietojuma biežums :
strīķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Asināt (piemēram, izkapti) ar strīķi.
2.novecojis Kustībā vairākkārt skart (ko).
Stabili vārdu savienojumiStrīķēt kājas.
2.1.Līdzināt ko beramu līdz ar (parasti trauka) malām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri