strīdoņa
Lietojuma biežums :
strīdoņa sarunvaloda
Avoti: Sin
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Un viņa izdabūja aiz apmetņa paslēptu, jau krietni saņurkātu mežzemeņu sauju un pa vienai ogai tās sastūķēja pievārētā strīdoņas mutē.
- Viņa gāja, braši līgodamās, kā senos laikos, kad vīriešu, kā vienmēr, nekad nebija mājā un viņa viena pati izmētāja pa krūmiem kaimiņu cilts strīdoņas, un pēc tam zem viņas pēdām godbijīgi ielocījās aizstāvētā zeme.
- Kad uz paugura noklusa Kazuganes un Atkritēja ļembasti, jo abi strīdoņas bija iemanījušies ķīvēties divvientulībā, bez Vecās atļaujas klaiņojot lūžņā un meklējot, kurā kritalu nostūrī viņos atkal iemājos to abu mūžņu dvēseles, kas tik brīnumaini līdzinājās viņiem pašiem; kad Sirmais samierinājās ar domu, ka pasaules glābšana, izrādās, nebūt nav steidzams pasākums; kad iestājās saulgriežu gaišās naktis, kurās vecie paugura ļaudis mēģināja saskatīt savu jaunības dienu atspulgu, bet jaunie no sirds vēlējās patraukties pretī vecumam; kad dienas aizritēja kā nerimstošs svinību laiks, jo visa un jebkura dzīvā radība līksmoja par to, ka ir dzīva; kad Sirmais pirmoreiz mūžā izslauca kazu un visu dienu nespēja noticēt tam, ka no kazas tek piens; kad Vecā sāka Atkritēja akmens bļodā likt biezākus ūdensrožu sakņu un treknākus pīles gurnu dalījumus; kad Kazugane ne no šā, ne no tā sāka mazgāt vaigus vīgriežu ziedu novārījumā, jo no Vecās sacītā izdibināja, ka tā varot izbalināt vasarraibumus; kad Vecā kādā dienasvidū uzlika rokas piesaulē aizmigušā Atkritēja galvai un diez kādēļ apraudājās; kad zaķu sprostā bija iekļuvis zvēriņš ar zaļu degunteli, kuru neviens nepazina un kuru Atkritējs palaida brīvībā; kad uz būdas jumta ligzdojošam biezkaklīšu pārim beidzot izšķīlās bars dūdojošu putnēnu, tad, kādu visām iepriekšējām dienām līdzīgu dienu, laiks uz brīdi piestāja savā nerimtīgajā plūdumā un, piemeties uz lielā akmens, noraudzījās, kā paugura iemītnieki,