streikot
Lietojuma biežums :
streikot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Kopīgi, organizēti pārtraukt darbu, nestrādāt, lai panāktu kādu prasību izpildi.
2.sarunvaloda; parasti formā: trešā persona Būt tādam, kas darbojas ar traucējumiem; būt tādam, kam ir traucējumi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri