streipuļot

Lietojuma biežums :

streipuļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	streipuļoju	streipuļojam	streipuļoju	streipuļojām	streipuļošu	streipuļosim
2. pers.	streipuļo	streipuļojat	streipuļoji	streipuļojāt	streipuļosi	streipuļosiet, streipuļosit
3. pers.	streipuļo	streipuļoja	streipuļos

Virzīties, pārvietoties nevienmērīgiem, ļodzīgiem soļiem, līgojoties, neieturot taisnu kustības virzienu.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	streipuļoju	streipuļojam	streipuļoju	streipuļojām	streipuļošu	streipuļosim
2. pers.	streipuļo	streipuļojat	streipuļoji	streipuļojāt	streipuļosi	streipuļosiet, streipuļosit
3. pers.	streipuļo		streipuļoja		streipuļos