strutot | Tēzaurs

strutot

Lietojuma biežums :

strutot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona

Locīšana

Būt tādam, kurā rodas, no kura izdalās strutas.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri