strāvot
Lietojuma biežums :
strāvot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Noteiktā virzienā izplatīties, plūst kādā vidē samērā šaurā joslā (parasti par gaisu, šķidrumu, gaismu, skaņu).
1.1.Būt kustībā, virzībā (par sīkām cietas vielas daļiņām).
2.Būt uztveramam, jūtami izpausties (par psihisku stāvokli, domām, idejām u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri