stuburs
Lietojuma biežums :
stuburs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
Locīšana
stuburītis deminutīvs
1.Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals; stumbenis1.
1.1.Stabs.
2.Stublājs.
Avoti: EH, LLVV, KV, MiV
Korpusa piemēri